andy.jpgMīļā draudzes ģimene,

Es atradu šo rakstu, kura autors ir Džons Makarturs (John MacArthur), ko publicējusi “Žēlastība Tev”. Es ticu, ka šo rakstu būtu svarīgi izlasīt un saprast katrai mūsu draudzes ģimenei. Es lūdzu, lai tas kalpo kā palīgs un iedrošinātājs Jums, audzinot savus bērnus Kristū.

Daudziem ticīgajiem Kristus pavēles darīt visas tautas par mācekļiem sākas mājās attiecībās ar saviem bērniem. Patiesību sakot, nav daudz citu piedzīvojumu, kas kristīgiem vecākiem var sagādāt lielāku prieku, kā redzēt savus bērnus augam un dzīvojam kopā ar Kristu.

Tomēr evaņģelizēšanas process saviem bērniem var būt biedējošs uzdevums. Daudziem vecākiem jautājumi ir praktiski un mulsinoši vienlaikus: Kā man pasniegt evaņģēliju saviem bērniem? Kas ir labākā pieeja? Kā man zināt, vai rīkojos pareizi? Klupšanas akmeņu – gan reāli, gan iedomāti – iebiedē ikvienu vecāku, kas pilda šo uzdevumu. No vienas puses ir bažas par to, ka mēs ļausim bērniem domāt, ka viņi ir glābti, bet patiesībā viņi nav. No otras puses – vienmēr ir risks atņemt drosmi bērniem, kas parasti tik dabīgi izpauž vēlmi sekot Kristum.

Kā tad mums labāk evaņģelizēt saviem bērniem? Atbilde uz šo jautājumu nebūs viegla, taču tā sākas, atpazīstot un izvairoties no visizplatītākajiem klupšanas akmeņiem evaģelizēšanā.

Izplatītākie klupšanas akmeņi bērnu evaņģelizēšanā:

Ja padarām Kristus evaņģēliju pārāk vienkāršotu

Tā kā bērna izpratnes spēja ir mazāk attīstīta nekā pieaugušajiem, daudzi vecāki krīt kārdinājumā padarīt evaņģēlija vēsti pārāk vienkāršotu, kad viņi evaņģelizē bērniem. Dažreiz tas izriet no ieprogrammētām bērnu evaņģelizācijas pieejām, kas bieži saīsina evaņģēliju, samazina evaņģēlija prasības, vai izlaiž galvenos evaņģēlija aspektus kopumā.

Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem jāspēj pilnībā saprast evaņģēliju, pirms viņi var būt izglābti. Tas nozīmē, ka viņiem jāsaprot tādi jēdzieni kā labs un ļauns, grēks un sods, nožēla un ticība, Dieva svētums un dusmas uz grēku, Kristus dievišķība un grēku izpirkšana, Kristus augšāmcelšanās un tas, ka Kristus ir Kungs. Protams, ka vecākiem jālieto tāda terminoloģija, ko bērni saprot, un jāspēj skaidri komunicēt evaņģēlija vēsts, taču, kad Rakstos ir runāts par garīgās patiesības mācīšanu bērniem, uzsvars ir uz pamatīgumu (5.Mozus gr.6:6-7). Vienkāršošana ir lielāks drauds nekā tas, ja bērniem tiek izklāstīts pārāk daudz detaļu. Tā ir patiesībā, kas rodama Dieva vārdā, kas glābj,taču patiesība ir jāsaprot.

Ticības uzspiešana

Neatkarīgi no tā, vai vecāki izklāsta evaņģēliju pārāk vienkāršoti vai pamatīgi, daudzi uzspiež bērniem uzreiz kaut kādā veidā uz to reaģēt. Tas var būt kā aicinājums pacelt roku, atkārtot grēku nožēlas lūgšanu kopā ar viņiem, vai jebko citu, kas var tikt uzskatīts par pozitīvu reakciju. Bērni gandrīz vienmēr reaģēs tajā veidā, kā vecāki teiks, taču tas nepavisam negarantē reālu ticības soli Kristū

Tā vietā, lai panāktu, ka bērns lūdz grēku nožēlas lūgšanu, vai ievilinātu viņus jebkādā virspusējā reakcijā, vecākiem pacietīgi, pamatīgi un uzticīgi jāmāca bērniem evaņģēlijs un uzcītīgi jālūdz par viņu bērnu pestīšanu, vienmēr paturot prātā, ka Dievs ir Tas, kurš glābj. Nav vajadzības uzspiest grēku nožēlu no bērna mutes, jo patiesaatgriešanās pati liks mutei izteikt nožēlu, kad Dievs atvērs bērna sirdi atbildei uz evaņģēlija vēsti. Un laikam ejot, nav pareizi pastiprināti uzsvērt bērnam, ka bērnības lūgšana ir pestīšanas pierādījums. (Turpinājums sekos)